zinātnieki saka, ka senais cilvēks viņam noslēpumainās - dabas parādības asocējis ar dieviem.Baznīca saka, ka visu ir radijis Dievs.
Piekritīšu pirmajiem, protams ka senči ticēja dievotai pasaulei, protams, ka vini dabas parādībām deva vaibstus - Dieva vaibstus.
Pirmā Dieva ispausme ir Pērkons.
Bargs, tas apņem debesjumu un liek līt raženam lietum labiem cilvēkiem, grēciniekiem zibeņu rīkstis.
bet laika gaitā Pērkons ir kļuvis par patstāvīgu spēku, saglabājot viņa ciešo, bet noslēpumaino saiti ar Dievu.
Pērkonam pielabinās, karstā laika ar uguns upuriem, lai tas nestu lietu, no tā sargā arī druvas, kad Pērkons savā bardzībā ir aizmirsis savu saikni ar Dievu.
Māra - ne vien matērijas dieviete, bet arī Dieva - kā augstākā darītāja ispausme.
viņa prot ispaust visu Dieva laisto, kapēc arī pastāv pasaule, bet Viņa dēls Jēkabs usrauga, lai viss dievišķais notiktu pēc Dieva likumiem.
Bez Dieva padoma Māra nespētu nodrošināt Dieva laidumu.
Laima ir likteņlēmēja, kā arī Dieva lemšanas ispausme, jo māk lemt likteni.
Dievs, Pēteris, Jēkabs, Miķelis, Mārtiņš ir Dieva dēli, ka arī Pēteris ir Dieva ispausmes - Pērkona kalps.Patreiz pērkonmeitas un Saules meitu sakaru nerakstīšu, tas lai paliek nākamai reizei.
Bet Saule ar Mēnesi arī ir Dieva mākas ispausmes, kuri jāgodā, kā Dieva laisti spīdekļi, kurus patstāvīgi cenšas apdzēst.
Ausekli kā spožāko zvaigznīti Dievs licis par zvaigžņu ganu, kurš ir arī uzvaras dievs, tapēc Pērkonmeitas vīrs.
Dievota ir mūsu pasaule, tas tiesa, pie Pērkona meitas ticis arī ūsiņš, kurš ka gaismas dievs ciena un audzē visu dievišķo, kā arī ir Dieva laiduma - Saules kalps.
Bet Pēteris ir kalps vēl vienai Dieva ispausmei - Pērkonam, kuram veltīta Jāņu atsvēte - Pēterdiena.Pēc Jāņiem, kad cilvēki un Saule noguruši no smagās Jāņa sagaidīšanas un tam nākošās auglības, viņi šo dienu nodod Pērkonam, kā Dieva ispausmei.
Ziemā pirmie lielie gada svētki ir meteņi.Metenis - arī Dieva dēls dāvina bērniem cūku ribas, jo ir Latviešu santa klaus.
Arī lielie kurina krāsnis uz gatavojas Meteņa uzņemšanai, bet Latviešu dievības pa lielam lāgam dodas pie nabagiem, ar ko iskaidrojamas lielās Meteņu un vispār svētku dienu viesības.
Metenis iet pie nabagiem, un to svin turīgie.
Arī Tanīs nāk pie nabagiem.Tanīs - tumsas dievs, kuram par godu tiek rīkota ziemassvētku atsvēte, jo viņš nāk pie tiem, kuri isturējuši gada garāko nakti, visbiežāk - pie nabagiem.
Visas augstākās dievības ir viena augstākā spēka - Dieva ispausmes, bet tapēc patstāvīgākas.
vienīgi Tanīs un dievadēli ir spēki, kurus Dievs nekontrolē, bet usticas ar savu viedo, bet noslēpumaino padomu.
Bez Dieva Saule nespīdētu, un upes netecētu, ja tiem nebūtu viena kustinoša spēka, kurš atbalsta un palīdz visiem, kuri grib labu, šai baltajā pasaulē.
Miervaldis Romānovs.
Slokas frontes princis un karavīrs.
Piekritīšu pirmajiem, protams ka senči ticēja dievotai pasaulei, protams, ka vini dabas parādībām deva vaibstus - Dieva vaibstus.
Pirmā Dieva ispausme ir Pērkons.
Bargs, tas apņem debesjumu un liek līt raženam lietum labiem cilvēkiem, grēciniekiem zibeņu rīkstis.
bet laika gaitā Pērkons ir kļuvis par patstāvīgu spēku, saglabājot viņa ciešo, bet noslēpumaino saiti ar Dievu.
Pērkonam pielabinās, karstā laika ar uguns upuriem, lai tas nestu lietu, no tā sargā arī druvas, kad Pērkons savā bardzībā ir aizmirsis savu saikni ar Dievu.
Māra - ne vien matērijas dieviete, bet arī Dieva - kā augstākā darītāja ispausme.
viņa prot ispaust visu Dieva laisto, kapēc arī pastāv pasaule, bet Viņa dēls Jēkabs usrauga, lai viss dievišķais notiktu pēc Dieva likumiem.
Bez Dieva padoma Māra nespētu nodrošināt Dieva laidumu.
Laima ir likteņlēmēja, kā arī Dieva lemšanas ispausme, jo māk lemt likteni.
Dievs, Pēteris, Jēkabs, Miķelis, Mārtiņš ir Dieva dēli, ka arī Pēteris ir Dieva ispausmes - Pērkona kalps.Patreiz pērkonmeitas un Saules meitu sakaru nerakstīšu, tas lai paliek nākamai reizei.
Bet Saule ar Mēnesi arī ir Dieva mākas ispausmes, kuri jāgodā, kā Dieva laisti spīdekļi, kurus patstāvīgi cenšas apdzēst.
Ausekli kā spožāko zvaigznīti Dievs licis par zvaigžņu ganu, kurš ir arī uzvaras dievs, tapēc Pērkonmeitas vīrs.
Dievota ir mūsu pasaule, tas tiesa, pie Pērkona meitas ticis arī ūsiņš, kurš ka gaismas dievs ciena un audzē visu dievišķo, kā arī ir Dieva laiduma - Saules kalps.
Bet Pēteris ir kalps vēl vienai Dieva ispausmei - Pērkonam, kuram veltīta Jāņu atsvēte - Pēterdiena.Pēc Jāņiem, kad cilvēki un Saule noguruši no smagās Jāņa sagaidīšanas un tam nākošās auglības, viņi šo dienu nodod Pērkonam, kā Dieva ispausmei.
Ziemā pirmie lielie gada svētki ir meteņi.Metenis - arī Dieva dēls dāvina bērniem cūku ribas, jo ir Latviešu santa klaus.
Arī lielie kurina krāsnis uz gatavojas Meteņa uzņemšanai, bet Latviešu dievības pa lielam lāgam dodas pie nabagiem, ar ko iskaidrojamas lielās Meteņu un vispār svētku dienu viesības.
Metenis iet pie nabagiem, un to svin turīgie.
Arī Tanīs nāk pie nabagiem.Tanīs - tumsas dievs, kuram par godu tiek rīkota ziemassvētku atsvēte, jo viņš nāk pie tiem, kuri isturējuši gada garāko nakti, visbiežāk - pie nabagiem.
Visas augstākās dievības ir viena augstākā spēka - Dieva ispausmes, bet tapēc patstāvīgākas.
vienīgi Tanīs un dievadēli ir spēki, kurus Dievs nekontrolē, bet usticas ar savu viedo, bet noslēpumaino padomu.
Bez Dieva Saule nespīdētu, un upes netecētu, ja tiem nebūtu viena kustinoša spēka, kurš atbalsta un palīdz visiem, kuri grib labu, šai baltajā pasaulē.
Miervaldis Romānovs.
Slokas frontes princis un karavīrs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru